Ilgspējīga attīstība un inovācija

Question	Answer
1. Ilgtspējīgas attīstības jēdziens un būtība	Ilgtspējīga attīstība (sustainable development - angļu val.) ir attīstība, kur šodienas vajadzību apmierināšana neapdraud nākamo paaudžu iespējas apmierināt savējās.
1. Ilgtspējīgas attīstības dimensijas	Vide - pamats Ekonomika – instruments Sabiedrība – mērķis
1. Situācijas raksturojums	1) zems kvalificēta darbaspēka izmantošanas līmenis 2) produkcijas ražošana ar mazu pievienoto vērtību. 3) Augstākā izglītības sistēmai nav sasaistes ar darba tirgu un atbilstību tā prasībām. 4) Reģionu sociālās / ekonomiskās atšķirības / dabas un kultūrvides nianses, atšķirības tradīcijās un ekonomiskajā aktivitātē, ienākumu dažādība. 5) daļai sabiedrības trūkst ticības sev un valstij
1. Problēmu formulējums valdības politikas veidošanai ilgtspējīgas attīstības jomā	1) ZTAI - Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2014. - 2020. gadam dokuments 2) NAP2020 - Latvijas Nacionālais attīstības plāns
1. Ilgtspējīgas attīstības pamatnostādņu mērķi	1) Labklājības sabiedrība, kura attīsta demokrātiju, līdztiesību, godīgumu un savu kultūras mantojumu. 2) Droša un veselību neapdraudoša vide pašreizējai un nākamajām paaudzēm. 3) Pasākumi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai. 4) Jāattīsta atbildīga attieksme pret dabas resursiem un nepārtraukti jāpaaugstina resursu izmantošanas efektivitāte. 5) No palīdzības saņēmējas valsts jākļūst par valsti, kas spēj nepieciešamības gadījumā pat sniegt palīdzību citām valstīm.
1. Ilgtspējīgas attīstības pamatprincipi	1. Ilgtspējīga attīstība ir attīstība, kas nodrošina mūsdienu paaudzes vajadzības, neradot grūtības nākamām paaudzēm nodrošināt savas vajadzības. 2. Attīstība ir kvalitātes jēdziens, kas ietver idejas par uzlabošanu un progresu, kā arī kultūras, sociālās un ekonomiskās sfēras pilnveidošanu. 3. Ilgtspējīga attīstība ir orientēta uz cilvēkiem, un tās mērķis ir uzlabot cilvēku dzīves apstākļus, saglabājot dabu un vidi, tāpēc ir nepieciešams respektēt dabu, kas apgādā cilvēkus ar resursiem un visu nepieciešamo dzīvei. Šādā perspektīvā ilgtspējīga attīstība nozīmē cilvēku dzīves apstākļu kvalitatīvu uzlabošanu, ja netiek pārsniegta ekosistēmas atbilstošā kapacitāte.
2. Radošuma fenomens	1. Radošums jeb kreativitāte ir "iedzimta un izkopta indivīda īpašība jeb spēja radīt jaunas, oriģinālas nozīmes un tēlus, īpaša domāšanas un ieražu kombinācija, turklāt tā attiecināma ne tikai uz jaunu mākslas priekšmetu vai stilu radīšanu, bet arī uz intelektuālo darbību jebkurā iespējamā jomā". 2. Radošuma rezultāts ir idejas, produkti vai risinājumi, ko novērtē kā oriģinālus, kā jauninājumus (inovācijas) un atbilstoši vai potenciāli lietderīgus attiecīgajā situācijā. 3. Radošumu var kultivēt (attīstīt, izkopt) gan indivīds, gan sabiedrība.
2. Radošā ekonomika	1. Radoša ekonomika ir radošuma un ekonomikas savstarpēja mijiedarbība. 2. Radoša ekonomika ir visaptveroša analīze par jauno ekonomiku, kura balstās uz radošiem cilvēkiem, radošām nozarēm un radošu pilsētvidi 3. Jaunrades rezultātā tiek atklātas jaunas zināšanas, radītas jaunas tehnoloģijas, jauni produkti un pakalpojumi.
2. Radošās industrijas	Radošās industrijas ir industrijas kuru izcelsme balstās indivīda radošajā darbībā, prasmēs un talantā, un kurām, izveidojot un izmantojot intelektuālo īpašumu, ir potenciāls celt labklājību un radīt darba vietas.
3. Inovācijas būtība un definīcijas.	LR Zinātniskās darbības likums, inovāciju definē kā jaunu zinātniskās, tehniskās, sociālās, kultūras vai citas jomas ideju, izstrādņu un tehnoloģiju īstenošanu produktā vai pakalpojumā
3. Inovācijas īpašības	Inovācijai vienādā apjomā piemīt visas trīs īpašības: - zinātniski tehniskā novitāte - spēja būt lietotai ražošanā - spēja komerciāli realizēties
3. Inovācijas klasifikācija	J. Sumpēters: - bāzes inovācijas; - sekundārās inovācijas. G. Menšs - bāzes inovācijas (tehnoloģiskās un netehnoloģiskās); - uzlabojošās inovācijas; - pseidoinovācijas jeb šķietamās inovācijas. Cits skatījums - Inovācija – produkts - Inovācija – process - Inovācija – serviss
3. Inovācijas teorija	Teorija par inovācijas klasteriem – Menšs, Supeters un Kondratjevs. Klasteris ir bāzes inovāciju kopums (jaunu produktu un tehnoloģiju vienota sistēma), kuras ir koncentrētas noteiktā laika posmā un noteiktā ekonomiskā telpā. Pēc Menša domām - tad, kad bāzes inovācijas ir izsmēlušas savu potenciālu, ekonomikā iestājas stagnācija. Tieši depresijas fāzē ekonomika strukturāli ir gatava pārejai uz jaunām bāzes inovācijām, šajā fāzē veidojas bāzes inovāciju klasteri. Tas ir viens no G. Menša teorijas galvenajiem aspektiem.
3. Inovatīvais cikls, darbība, process, difūzija	1. Inovatīvais cikls - dažādu līdzvērtīgu posmu secība laikā, katrs posms sastāv no funkcionāli atšķirīgiem darbības veidiem. 2. Inovatīvai darbībai ir lietišķa ievirze, tā ir cikliska, starp atseviš¬ķiem dalībniekiem eksistē specifiski sakari, kuri tiek realizēti ar finanšu un informācijas plūsmu palīdzību. Inovatīvā procesa sastāvdaļas ir zinātniskā, tehniskā, vadības, mārketinga un radošā darbība. 3. Inovācijas difūzija ir inovācijas izplatīšana ekonomikā. Šis process ir saistīts ar inovācijas komercializācijas procesu.
3. Tehnoloģiskie cikli (viļņi)	Par tehnoloģisko ciklu teorijas pamatlicējiem uzskatāmi krievu zinātnieks Kondratjevs un austrietis Sumpēters - Pirms viļņa augšupejas un augšupejas sākumā notiek dziļas izmaiņas sabiedrības ekonomiskajā dzīvē, kuras ir saistītas ar ievērojamām iz¬maiņām tehnikā (pirms tam notiek nozīmīgi tehniskie atklājumi un izgudrojumi). Kā galveno faktoru viņš uzskata zinātniski tehniskās inovācijas. Katra jauna viļņa augšupejas fāze veicina investīcijas un ekonomikas attīstību. Sasniedzot viļņa virsotni, jaunā tehnoloģija ir sasniegusi briedumu un ar difūzijas palīdzību vispārēju izplatību, un attīstības temps palēninās. Tālāk seko lejupejošā fāze, kad samazi¬nās investīciju atdeve un apjomi, un šī fāze turpinās līdz tam laikam, kamēr parādās jauns inovāciju kopums
3. Inovatīvā ekonomika	„inovatīvā ekonomika" apzīmē attīstītāko pasaules valstu pašreizējo attīstības posmu: - pakalpojumu īpatsvara pieaugums - izglītības līmeņa paaugstināšanās - attieksme pret darbu, radošā faktora pieaugums - paaugstināta uzmanība apkārtējai videi (modelis, kurš balstītos nevis uz dabas resursiem, bet uz zināšanu un darba resursu izmantošanu ) - ekonomikas socializācija - investīcijas cilvēku kapitālā - mazā biznesa renesanse - globalizācija
3. Latvijas nacionāla inovāciju koncepcija, programma un citi dokumenti	1) NAP2020, ZTAI 2014-2020 2) Mērķis #1 - ieguldīt pētniecībā un attīstībā 1.5% apmērā no iekšzemes kopprodukta 2020. gadā
3. Stratēģija „ES-2020”	2010.gadā „Eiropa 2020: stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei. Mērķis ir veicināt ES izaugsmi un nodarbinātību gan ES kopumā, gan tās dalībvalstīs.“ES 2020” stratēģija ir veidota, ņemot vērā ES ilgtermiņa izaicinājumus - globalizāciju, ierobežotu resursu pieejamību un iedzīvotāju novecošanās procesu, lai palīdzētu ES iziet no krīzes un pārveidotu ES par gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu ekonomiku, kas nodrošina augstu nodarbinātības līmeni, ražīgumu un sociālo kohēziju.
7. Inovatīvā mārketinga īpatnības	- Tehniskas produkcijas izstrādes un pielietošanas laikā eksistē liels laika intervāls - Tehniskās darbības produkts ir daļa no gala produkta - produkts nevar būt efektīvs bez tirgus izpētes. - Intelektuāla produkta cena lielā mērā ir atkarīga no minētas ekonomijas, nekā no izstrādāšanas izdevumiem. - Intelektuālais produkts daudz ātrāk noveco, nekā materiālais produkts. - Vienu reizi izveido intelektuālo produktu par vairākas reizes pārdot dažādos tirgos dažādiem patērētājiem
7. Mārketinga vide	Mārketinga vide ir uzņēmumu darbību ietekmējošo labvēlīgo un nelabvēlīgo faktoru kopums, kuri izraisa nepieciešamību tos izmantot vai pārvarēt, lai īstenotu mārketinga mērķus. a. Mārketinga iekšējā vide – finanšu nodaļa, piegādes nodaļas, ražošanas nodaļas, grāmatvedība b. Mārketingu tieši ietekmējošā ārējā vide (mikrovide) – piegādātāji, starpnieki, patērētāji, konkurenti c. Mārketingu netieši ietekmējošā ārējā vide (makrovide) – demongrāfiskā vide, ekonomiskā vide, sociālkultūras vide zinātne / tehnoloģija un tehnika
7. Mārketinga stratēģija	a) Pirmais etaps – mazas firmas iet pirmie, atbild par visu finansiāli , nodrošina inovācijas efektivitāti, bet lielo uzņēmumu loma ir maza, tā kā tie nav piemēroti riskantiem zinātniskiem meklējumiem; b) Otrais etaps – līderi – lielas firmas, tā ka tiem labāk izdodas masveida replicēšana, tiem ir liela ražošanas bāze c) Trešais etaps – rodas konkurence starp lielām firmām, kur jauninājumi ir preces veidā; notiek nišas paplašināšana pie adaptīvam nou-hau; d) Ceturtais etaps- dotā produkta tirgus ir pilnā gatavībā; lielas firmas uzlabo inovācijas un nodrošina ar produkta masveida replicēšanu
5. Inovatīvās infrastruktūras būtība	Lai inovatīvā uzņēmējdarbība spētu sekmīgi attīstīties, tai ir nepie-ciešama atbilstoša infrastruktūra. Inovatīvā infrastruktūra ir dažādu inovatīvās darbības subjektu apkalpošanas un atbalsta darbība
5. Biznesa inkubatori	Biznesa inkubators ir neliela organizācija, kura piedāvā savus pa¬kalpojumus un atbalsta visus jaunos uzņēmumus jebkurā uzņēmēj¬darbības virzienā. tiek iznomātas telpas, piedāvāti dažādi tehniski pakal¬pojumi, sekretāres un biroja pakalpojumi. Biznesa inkubatora gal¬venā funkcija ir veicināt jaunu uzņēmumu izveidi, piedāvāt tiem in-formāciju likumdošanas un citos jautājumos, sniegt konsultācijas mārketingā, menedžmentā, finanšu vadībā, grāmatvedība un citās uzņēmējam svarīgās darbības jomās
5. Tehnoloģiskie (inovācijas) centri	Tehnoloģiskie jeb inovācijas centri ir struktūras, kuras pēc savas darbības virziena ir tuvas biznesa inkubatoriem (praksē dažreiz grūti atšķiramas viena no otras, Izraēlas "siltumnīcas" te varētu būt labs pie¬mērs, biznesa siltumnīcas varētu pieskaitīt pie biznesa inkubatoru kate-gorijas, bet tehnoloģiskās - pie tehnoloģiskajiem centriem). Kā galveno atšķirību varētu minēt to, ka tehnoloģiskie centri parasti palīdz uz tehnoloģijām orientētiem uzņēmumiem, nevis jebkuram uzņēmumam. Galvenie tehnoloģisko centru darbības virzieni - telpu iznomāšana, tehniskie, sekretāra, administratora pakal-pojumi, biroja tehnika, sakari utt.); specifiskas konsultācijas, kuras saistītas ar inovatīvo uzņēmēj¬darbību, galvenokārt tehnoloģisko; informācija par jaunajām tehnoloģijām
5. Tehnoloģiskie parki	Tehnoloģiskais/ zinātnes parks ir teritoriāls komplekss ar sarež¬ģītu struktūru, kura mērķis ir atbalstīt zinātniskos pētījumus un ie¬viest to rezultātus praksē, veidojot maksimāli labvēlīgu vidi mazo zinātnisko uzņēmumu darbībai
5. Tehnopoles	Tehnopole ir pilsēta (jeb pilsētas daļa) ar zinātnisko un ražoša¬nas struktūru, kuras ekonomikā nozīmīga loma ir TZP, biznesa in¬kubatoriem un citām līdzīgām struktūrām
4. Uzņēmējdarbības būtība un to veidi	1. inovatīvā uzņēmējdarbība ir sabiedrisks, tehnisks un ekonomisks process, kurš noved pie jaunu produktu un tehnoloģiju radīšanas, praktiski izmantojot inovāciju. 2. Atbilstoši šīm atražošanas procesa fāzēm eksistē arī četri galvenie uzņēmējdarbības veidi: - Inovatīvā - Ražošanas - komerciālā - finanšu
6. • Inovatīvā menedžmenta būtība un īpatnības	Inovāciju menedžments ir vadības mehānisms, kas ietver sevī māku un mākslu vadīt inovācija. Inovatīvam menedžmentam ir raksturīgs: - Mērķa noteikšana un stratēģijas izvēle; - Cikla stadijas, plānošana, regulēšana, kontrole, analīze un uzskaite. Katrā cikla stadijā tiek risināti noteikti uzdevumi, kas palīdz rūpīgi izstrādāt uzņēmuma darbības stratēģiju.
6. Inovatīvā menedžmenta funkcijas	- Mērķu formulēšana - Plānošana a. inovatīvās darbības mērķu strukturizēšana b. pasākumu, zinātnisku, tehnisku un ražošanas uzdevumu programmu formēšana c. atsevišķu mērķu, pakārtotu mērķu, pasākumu un izpildītāju īslaicīga un telpiska savstarpēja sakarība, d. darba un finansu resursu materiālu vērtēšana - Organizēšana - Kontrole - Motivēšana

Next up

Ilgspējīga attīstība un inovācija

Description

Resource summary

Similar

	Created by mike.smith582 over 9 years ago